Rakstam pasaku par Lieldienu zaķēnu Olīti!

Lieldienu zaķis Olivers, saukts par Olīti, bija ieradies pasaulē tieši ap pusdienlaiku kādā jaukā pavasara dienā! Visapkārt mežā bija dzirdama rosīšanās, kāds skrapstināja, kāds čapstināja un kāds leca uz vienas kājas. Vecākie zaķi ņēma ārā pastalas no saviem lielajiem skalu groziem un dāvināja jaunajiem zaķēniem smaržīgus pastalu pārus. Pastalās kājas nesals, nedursies pēdās visādi zariņi un asi akmentiņi, varēs vieglām kājām kārtīgi izskrieties pa mežu.

Pagājušo gadu pa Lieldienām bija notikuši raibu raibie brīnumi – krāsainas, rakstainas, lielas un mazas olas tika atrastas krūmos vai sūnās aiz melleņu un brūkleņu mētrām. Kur tās olas bija gadījušās mežā? To nezināja neviens jaunais zaķis, tikmēr vecie ūsās smīnēja.

Lieldienu zaķēns Olītis saspicēja ausis un taisīja lielas acis, lai tik kaut kas svarīgs tā vienkārši nepaslīdētu garām. Šodien viņam paveicās, jo viens vecais zaķis nejauši izmuldējās, ka tur aiz vecā ozola uz taciņas esot redzējis zilas, zaļas un dzeltenas olas. Esot milzīgi lielas bijušas un smukas pēc traka. Viņam neesot bijis laika tās paņemt, bet šodien tūlīt pēc pusdienām viņš iešot tām pakaļ!

Nekā nebij, nodomāja Lieldienu zaķēns Olītis, es būšu pirmais un tās olas noslēpšu!

Zaķēns salasīja visas olas, nosmērējies zaļi zils un pēc tam tēloja, ka nezin, kur tās pazuda.

Visi zaķi apspriedās un uzlika vainu krokodilam, kas mierīgi peldējās upē, jo tur ūdens bija palicis zaļi zils.

-100% vainīgs krokodils- izdvesa pats mazais razbainieks Olītis.

Vai tad krokodili var būt blēdīgāki par lapsiņu viltnieci? Vecie zaķi brīnījās, jo līdz šim visi zināja, ka vislielākā blēde ir Lapsa Ince

Lapsai viltniecei no meliem bija noaudzis garš deguntelis.

Tad zaķi izdomāja iet un pārbaudīt, vai tik olas lapsa nav ievilkusi savā alā, kas atradās otrā pusē upei. Ūdeni upē lapsa varēja speciāli sakrāsot, lai tik izspruktu sveikā.

Viņi satika lapsu upmalā un lapsa kā jau lapsa tūlīt sāka melot! Taču viņa nezināja, ka zaķi redz kā viņai deguns uzaudzis lielāks no meliem.

Viltniecei jau neviens tāpat neticēja, un arī tad, kad viņa runāja patiesību. Viņai vienmēr gadījās piemelot kaut ko klāt un deguns tik auga un auga!

Lapsa sevi spogulī nebija redzējusi , tāpēc teica, ka Lapsiņa Jnce jau nav nekāds Buratino un viņai ir skaists un gudrs deguntiņš!

Zaķi prasīja lapsai - Ja tu esi tik gudra, tad saki, kāpēc lieldienu olas nospēri?

-Bet, kur ir pierādījumi? -lapsa prasīja.

-Tavā vēderā! -zaķi atbildēja

-Tik skaistas lapsas kā es, ēd tikai delikateses- lepni izslējusi asti, paziņoja Lapsa Ince.

-Redz, kur pa mežu staigā skaists cālītis- lapsa laipni teica un aplaizījās.

Zaķi tūlīt aizļekatoja apraudzīt cālīti.

Lapsa saspicēja ausis un prātoja, kā nu būt. Olas viņa tak nav ne zagusi ne ēdusi, bet kaut ko uzēst nebūtu par skādi.

Pastāsti pasaku tālāk, kā tad tur īsti zaķēnam Olītim gāja!